Divdesmit gadu manā mūžā.

              Ir dazi desmiti gramatu,ko es nespeju noskirt no sevis.Tiesi tapat,ka cilveks nespetu,piemeram,savas sirds priekskambari atdalit no pasas sirds – pat ja 
      to loti veletos.Es negribetu tas obligati saukt par ”milakajam” gramatam.Dazreiz tiesi otradi: dusmojos uz tam,stridos ar tam,kritizeju,nosodu,utt. utml.,Bet tas
      mani tikai vel ciesak sasaista ar tam.
              Pirms divdesmit gadiem – ari velak so divdesmit gadu laika – daudz lasiju un parlasiju Nikolaja Amosova gramatu ”Divi gadi manā mūžā”.Interesanti,ka
      latviesu tulkojuma ( atskiriba no originala ) ta tika publiceta bez cenzuras isinajumiem.Gramatas metiens ir 60 000 eks.
              Seit tikai dazas pardomas.
              1.Amosovs nekada zina nav darbaholikis.Visparpienemta nozime vins ka kirurgs un klinikas vaditajs nedela strada tikai tris dienas ( protams,ir iznemumi,
      kad pie slimnieka gultas jasez diennakti un ilgak ): ”tris dienas kirurgijai,tris dienas – DOMASANAI un rakstisanai,viena – briva".
              2.Kirurgija ir kaisliba.Visvarenibas,jaunibas,dzives pilnibas izjuta. ”Juties dievam lidzigs.”
              3.”Cilveka dzivi un darbu ietekme VIENIGI personiskie stimuli […].Vins nevar savadak. JA SAVADAK,TAD VINS BUS NELAIMIGS LIDZ PAT DISONANSEI AR
      DZIVI.  Mani personiskie stimuli liek man nodarboties ar kirurgiju.Ta ir gandriz tada pati nepieciesamiba ka est un milet.Ta ir kaisliba.”
              4.Viens no visoriginlakajiem Amosova jedzieniem ir RAKSTURS. ”Mes raksturu definejam ka speju izturet sasprindzinajumu – gan intensitates,gan ilguma
      zina.”  Rakstura speks visvajakajiem un visstiprakajiem atskiras ka  1 pret 10.
             5.Jau taja, padomju laika situacija Amosovs dedzigi interesejas par tagad tik moderno liderisma problemu. Jaatzzime,ka berniba un skolas gados vins nespeja
      rast kopigu valodu ar vienaudziem, draudzejas tikai ar savam masicam.
            6.Ka izsakas pats autors,vina lielais dzivoklis bijis piekrauts ar skanu platem un gramatam. Vins aboneja gandriz visus biezos literaros zurnalus.
            7.Amosovs medza jokot,ka svesi cilveki,vinu sastopot, sava starpa sacukstas: ”Tas ir tas pats,kurs par skriesanu un kapostiem.”Ja,vins nenogurstosi aicinaja
     cilvekus ieverot rezimu,veseligu dzives veidu,skriet,izveleties savam organismam atbilstosu fizisko slodzi. Pasreiz es laikam runaju par visiem zinamam lietam.
     Piebildisu vienigi,ka lidz pat muza beigam vins metodiski veica paseksperimentu,sekojot pasa izstradatajai ierobezojumu un slodzu sistemai. Viss jaunais ir saistits
     ar zinamu risku. Ari Amosova paseksperiments ne vienmer noriteja gludi. Bet tas jau ir atsevisks stasts.
Šis ieraksts tika publicēts Bez kategorijas. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s