“Ja…”

                              Pēdējā laikā,šķiet,nācis modē komentēt tulkojumus.Pat Kanta darbu tulkojumus Latvijā aizrautīgi komentē simtiem Interneta lietotāju.Man
              gribējās izteikt savu viedokli par šo situāciju.Tomēr pārdomāju.Vai nebūtu labāk vispirms pašam pamēģināt publicēt kādu tulkojumu?Varbūt arī to
              kāds atzīs par plaģiātu?Bet ko izvēlēties?Prozai šī ieraksta formāts liekas par mazu.Atdzejojumu?Bet tas būs jaunības gadu darbs.Un vai spēšu
              atcerēties(arhīva man nav)?Tomēr izšķīros par R.Kiplinga "If"(manā versijā: "Ja spēj.")  Ar šodienas acīm redzu šajā atdzejojumā daudz dažādu kļūdu
              un agrēcību.Tomēr negribu neko mainīt.Starp citu,man jāpateicas Windows Live,ka līdz šim citētētās dzejas rindas,publicējot nekad nav tikušas
              "saplosītas"."Tās ir dzīvas,tām sāp."(A.Vozņesenskis)         Un tā: R. KIPLINGS. "Ja spēj."
                                                                                                                          
                                                                        Ja tu spēj palikt pats,kad tevi zākā
                                                                        Tie,kas bez svešas gribas nespēj lemt;
                                                                        Ja tu spēj ticē sev,kad tev visapkārt
                                                                        Par tevi šaubās  –  un to vērā ņemt.
         
                                                                        Ja tu spēj gaidīt,nepagurstot gaidot,
                                                                        Un apmelots  –  tu meliem pāri tiec;
                                                                        Un,ienīsts būdams,turi grožos naidu,
                                                                        Bet iespēj kādreiz nebūt labs un vieds.
          
                                                                        Ja sapņot spēj  –  un nerast sapņos sprostu,
                                                                        Ja domāt  –  un spraust SAVU mērķi spēj,
                                                                        Ja,iepazinis Triumfu un Postu,
                                                                        Šiem blēžiem vienaldzīgi pretī ej.
              
                                                                        Ja ciest spēj savu patiesību skarbo,
                                                                        Kad to par slazdu izliek tukšgalvjiem;
                                                                        Un vēlreiz izpostīto mūža darbu
                                                                        Tu veic ar nolietotiem ieročiem.
            
                                                                        Ja tu spēj savākt visu,kas ir panākts,
                                                                        Un likt uz kārts,kad riskēt patiksies;
                                                                        Un visu pazaudēt un doties tālāk,
                                                                        Par zaudējumu nežēlojoties.
            
                                                                       Ja tu spēj piespiest miesu,nervus,sirdi
                                                                       Sev paklausīt,kad viss,kas tevī,  –  DZIEST;
                                                                       Un turēties,kad vienīgais,ko dzirdi,
                                                                       Ir Gribas balss,kas teic tev: "Saturies!"
               
                                                                      Ja vienmēr savējais tu ļaužu barā;
                                                                      Un galmā sabiedrisks būt nepārtrauc,
                                                                      Ja tevi aizskart nav neviena varā,
                                                                      Ja visus vērā ņem,bet ne par daudz;
             
                                                                      Ja sešdesmidaļminūtes tu vajā
                                                                      Un atriebt spēj kā gargabalnieks tām,
                                                                      Tad Dzīve tava,dēls,un viss,kas tajā,
                                                                      Un  –  galvenais  –  tev lemts būt Cilvēkam!
Šis ieraksts tika publicēts Bez kategorijas. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s