Eitanāzijas skaistums? (nobeigums)

Kāpēc vairums izcilāko speciālistu iebilst pret eitanāzijas legalizāciju? Galvenā atbilde ir vienkārša. Līdz ar legalizāciju melns uz balta tiktu juridiski pamatots viedoklis, ka IR ARĪ TĀDAS DZĪVES, KAS NAV TĀ VĒRTAS, LAI TĀS DZĪVOTU. Protams, ir vēl daudz citu argumentu, kurus šeit nemēģināšu analizēt. Došu vārdu mediķim  –  kolosālai personībai un izcilam ārstam ar lielu pieredzi: “Ar ko eitanāzija atšķiras no nāvessoda? Paņemsim pilnu šprici, ievadīsim, un pēc 30 sekundēm cilvēks būs miris. Vai arī iešausim galvā. Arī pēc 30 sekundēm viņš būs pagalam. Eitanāzija  –  tas reizē ir sauciens pēc palīdzības: es gribu normāli dzīvot! Mums nav bijis neviena cilvēka, kas lūgtu eitanāziju tikai tāpēc, ka viņš gribētu mirt. Viņš saka: es negribu nonākt tādā stāvoklī, kas man ir nepieņemams. Sociāli psiholoģiskie dzīves apstākļi, ciešanas ir tādā līmenī, ka es nevaru izturēt un negribu tā dzīvot.”

Kā būtu latviskojams sengrieķu izcelsmes vārds “eitanāzija”? Dažādi autori runā gan par labu, gan skaistu, gan laimīgu, gan vieglu, gan žēlsirdīgu nāvi. Nav nekāds brīnums. Senās Grieķijas domātāju apziņā valdīja t. s. kalokagatijas princips, kas ne vienmēr strikti nodalīja šos jēdzienus. Mēdijos esmu saskāries arī ar jēdzienu eitanāzijas skaistums. Man likās, ka šis jēdziens ir 21. gadsimta bērns, jo dažos rakstos tas tiek minēts saistībā ar kādu pazīstamu mūsdienu autori, it kā vedinot domāt, ka viņa varētu būt tā autore. Tā nav. Šis jēdziens lietots jau sen, bet mūsdienu izpratnē jau pagājušā gadsimta sākumā. Tāpēc, lai izvairītos no pārpratumiem, es neminu to autoru (mūsu laikabiedru) vārdus, kuru atziņas izmantoju.

Eitanāzijas skaistums…  Vai principā kaut kas tāds ir iespējams? Šis jautājums jāapskata divos līmeņos:

1) Viena lieta ir sociuma inspirēta eitanāzija, kas pārvērsta par dzīves normu voluntāri izraudzītai lielākai vai mazākai cilvēces daļai.

2) Pavisam kas cits ir t. s. asistētā pašnāvība (assisted suicide).  (Ne par velti es pieminēju Faustu. Tikai viņam, tāpat kā, piemēram, labam anesteziologam, nav vajadzīgs asistents  –  viņi paši ir lietpratēji.)  Ja cilvēks patiešām ir savas darbības subjekts, tad ir skaisti, ja viņam izdodas būt izlēmīgam arī šādā forsmažora situācijā. Jautājuma degpunkts jau nav pati nāve kā tāda, bet ceļš uz to, kas reizēm pamazām noārda ne tikai fizisko ķermeni, bet arī personību. Nav nekāda varonība nokļūt Bodlēra uz kuģa klāja izmestā albatrosa situācijā: “Cik drošais lidotājs nu neglīts, gļēvs un vārgs,/Kāds pieklibodams mēda albatrosu,/Cits ņirdzot knābi tam ar pīpes kātu skar!” Skaisti ir LAIKĀ piezemēties neitrālākā teritorijā. Šeit gan jāatceras, ka, Spinozas vārdiem runājot, “viss patiesi skaistais ir tikpat grūts, cik RETS.”

 

Šis ieraksts tika publicēts Bez kategorijas. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s