“Trīs visuma valdnieces”

Slikti, ja vēlēšanas mūs pārsteidz nesagatavotus: par ko balsot? Es, piemēram, vairākkārt esmu vēlāk nožēlojis savu izvēli. Ja kādreiz nākotnē būs jāvēl Valsts prezidents, tad būtu sevišķi svarīgi novērtēt kandidāta personību. Kā to izdarīt? Tas ir plašs jautājums. Varbūt cita starpā nevajadzētu ignorēt ekspertu viedokļus arī tad, ja viņu vērtējumi liekas pārlieku ekscentriski?

Man būtu grūti paskaidrot, kāpēc mani tā elektrizēja frāze trīs visuma valdnieces, kas izskanēja kādā radioraidījumā (Krustpunktā, 14. 10. 2014.; 13:06). Šajā raidījumā tika spriests arī par nākošā gada pavasarī gaidāmajām Valsts prezidenta vēlēšanām. Vai nav par agru? Manuprāt, tieši laikā. Lai arī Prezidentu vēlēs Saeima, arī tautai laiks padomāt par iespējamajām kandidatūrām. Raidījuma dalībniekiem perspektīvas likās trīs Latvijas politiķes: Solvita Āboltiņa, Ilze Viņķele un Sandra Kalniete. Par visuma valdniecēm šīs trīs personības tika nosauktas tāpēc, ka viņām, pēc raidījuma dalībnieku domām, piemīt tāds potenciāls, kas viņas izdala no pārējo politiķu vidus.

Par Solvitu Āboltiņu kā iespējamo Valsts prezidenti es jau rakstīju pirms vairākiem gadiem. Savas domas neesmu mainījis, lai arī viņa tik daudziem par pārsteigumu netika ievēlēta Saeimā. Šobrīd es nemēģināšu analizēt pret Āboltiņu vērsto kampaņu, kam neapšaubāmi bija sava nozīme. Bet arī bez tās varu saprast vēlētājus, kas pirmo numuru izsvītroja. Galu galā kādam bija jāatbild ne tikai par Vienotības, bet visas valdošās koalīcijas un pat valdības darba nepilnībām. No kā konkrēti prasīt atbildību? S.Āboltiņa bija viena no līderēm, turklāt ļoti pamanāma, spilgta personība. Nav brīnums, ka viņa neviļus izsauca uguni uz sevi.

Es ieminējos par valdību. Valda Dombrovska nopelni ir neapstrīdami. Bet viņa darbības laikā draudoši paplašinājās plaisa starp bagātajiem un uz nabadzības robežas dzīvojošo tautas vairākumu. Šī plaisa jau pirms tam bija vislielākā Eiropas Savienībā. Vai tomēr nebija taisnība Nobela prēmijas laureātam Polam Krugmenam, ka Latvijā krīze tika pārvarēta uz nabadzīgāko iedzīvotāju rēķina? Vai t.s. Latvijas veiksmes stāsts pārāk daudzus nedzina izmisumā? Vai kāds brīnums, ja viņi kādu no šīs politikas veidotājiem izsvītro.

Tomēr nedrīkst pārvērtēt šo faktoru nozīmi. Un ne tikai tādēļ, ka S. Āboltiņa saņēma arī ļoti daudz plusu…  Viņas aktīvā, mērķtiecīgā darbošanās pēc vēlēšanām liecina par apņemšanos iet uz priekšu. Vai tieši spēja nepadoties kritiskā situācijā vispārliecinošāk neattaisno to daudzo vēlētāju uzticību, kas par viņu balsoja un novērtēja ar plusa zīmi?

Par Ilzi Viņķeli. Viņa man daudzējādā ziņā vēl joprojām ir liels nezināmais. Nav iespējams nepamanīt viņas ārkārtīgo vitalitāti, varēšanu, spēju produktīvi darboties, lai gan brīžiem šīs darbošanās vektori ir neskaidri. Viņķeles kundze no trim dāmām ir visjaunākā, ar vislielāko nākotnes rezervi. Viņa ir laba, līdzsvarota, diplomātiska, nesamulsināma oratore bez Āboltiņas kundzes dažkārt pārāk lielās emocionalitātes.   Runājot par augstiem amatiem, man šķiet, ka interesantāks viņai varētu būt premjerministres, nevis Valsts prezidentes postenis. Jebkurā gadījumā  –  Viņķeles kundzei viss vēl priekšā. Lai viņai veicas!

Cilvēkam, kas interesējas par Atmodu, Tautas frontes pirmsākumiem būs grūti pārvērtēt Sandras Kalnietes lomu Latvijas neatkarības atgūšanā. Domāju, ka viņa ar savu mākslinieces temperamentu Latvijas likteni uztvēra kā kaut ko dziļi personisku un strādāja, sevi nežēlodama. Iespējams, ka viņas ieguldījums tā arī palicis līdz galam nenovērtēts.

Pēdējos 20 gadus Kalnietes kundze ir pavadījusi lielākoties ārzemēs, augstos, labi apmaksātos amatos. Visu šo laiku viņa ir aizstāvējusi Latvijas intereses (lai atceramies kaut vai  viņas nemitīgo cīņu par taisnīgākiem tiešmaksājumiem Baltijas zemniekiem). Viņa aizrautīgi seko notikumiem Lavijā, bet brīžiem vēro tos kā no putna lidojuma. Starp citu, neskatoties uz politologu prognozēm, es ļoti šaubos, vai Kalnietes kundze pamestu iesākto darbu Eiroparlamentā. Cik zinu, viņa iestājas par visas tautas vēlētu Prezidentu. Jebkurā gadījumā viņa nepieder pie tiem politiķiem, kam nepieciešams aizpildīt iekšēju tukšumu ar augstu amatu. Viņa ir smalka mākslas pazinēja, rakstniece un mīl dzīvi visā tās daudzveidībā.

Politologi prognozē, ka jaunievēlētajam Prezidentam varētu būt izšķiroša loma valsts dzīvē pēc Latvijas prezidentūras ES nākošā gada augustā. Laimdota Straujuma pati pieļauj, ka viņa varētu nebūt premjerministre uz pilnu laiku. Pašlaik Latvijā turpinās stagnācija. Jaunievēlētais Prezidents, izvēloties atbilstošu premjeru, varētu dot impulsu attīstībai. Pastāv diezgan liela varbūtība, ka tiks pārvēlēts esošais Prezidents. Viņš darbojas ļoti aktīvi. Ja ticam politologu prognozēm, viņu sagaida sīva konkurence. Dzīvosim, redzēsim.

Šis ieraksts tika publicēts Latvijā ar birkām , , , . Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s