“Nē, laulība ir ģimenes pamats”

Lai arī pagājušās nedēļas Sastrēgumstundai sarežģīts nosaukums (“Par partnerattiecību tiesisko regulējumu”), patiesībā tas bija duelis starp diviem Saeimas deputātiem  –  Ilzi Viņķeli  un Imantu Parādnieku. Abi  –  no pretējām pozīcijām  –  cenšas mācīt tautai paklausību.

Kaut gan Latvijā apmēram puse bērnu dzimst ārpus laulības, par nereģistrētām attiecībām kā ģimeni nobalsoja tikai 60 klausītāju. Par [reģistrētām] partnerattiecībām  –  206.   Bet 1256 klausītāju atbilde bija: nē, laulība ir ģimenes pamats.

Labs orators nekad apnicīgi nekaļ vienā punktā, lai neizraisītu klausītājos pretēju reakciju, un nebaidās izteikt apgalvojumus, kas šķietami runā pretī viņa pozīcijai. Viņķeles kundze aicināja mazināt “valsts intervenci” cilvēku attiecībās. Nemazinot laulības institūta nozīmi, viņa iestājās par reģistrētām partnerattiecībām. Viņas priekšnesums arī šoreiz bija elegants, pārliecinošs, talantīgs.

Parādnieka kungs ir par disciplīnu. Viņš tik dedzīgi aizstāvēja laulību, it kā to ar rītdienu kāds grasītos aizliegt. Pienākumu un atbildību! Atbildību un pienākumu! Skolās esot jāievieš jauns mācību priekšmets, kas jau no mazotnes liktu bērnam godāt laulību. Nāk prātā kāds dzejolītis, kas bija populārs vēl Staļina laikos: “Šurp grāmatas! Uz skolu! Es būšu teicamnieks! Tad tētiņam un māmiņai un dzimtenei būs prieks.” Tātad mani motivē kāda ārēja “intervence”, nevis manis paša izaugsme, prieks un intereses.

Vairums raidījuma dalībnieku nespēja saprast, kādas jaunas iespējas heteroseksuāliem pāriem radītu reģistrētu partnerattiecību institūts, ja tāds tiktu radīts. Ir taču iespējams vēl vairāk atvieglot laulību reģistrāciju, veicot to pie notāra bez lieciniekiem. Arī es nesaprotu. Pāri, kuri nolēmuši tuvākā vai talākā nākotnē apprecēties, to neizmantos.Tie,kas negrib precēties, vēl jo mazāk gribēs “reģistrēties”, ja vien šī reģistrēšanās nebūs saistīta ar kādiem īpašiem bonusiem.

Raidījuma sākumā tika solīts, ka šoreiz tiks runāts tikai par heteroseksuāliem pāriem, “lai visu nesajauktu vienā katlā”.  Kā gan iespējams nesajaukt to, kas jau sen ir saaudzēts kopā? Tad jau arī sirds priekškambari būtu iespējams atdalīt no pašas sirds. Kurš gan tērētu resursus šī jautājuma apspriešanai (un izpētei!), ja tas nebūtu solis #1 ceļā uz viendzimuma reģistrētām partnerattiecībām? Rietumos to sauc dažādi: civil union; civil partnership; registered partnership…

Protams, pašās viendzimuma partnerattiecībās nav nekā slikta. Tādā vai citādā formā tās vienmēr ir bijušas un būs. Ne par to ir stāsts.

Diemžēl, šobrīd vienā katlā ir sajaukts parāk daudz. Partnerattiecības, gendera ideoloģija (atcerēsimies: “Diena, kad kad Kārlis bija Karlīna”…), bāriņtiesu patvaļa, juvenālā justīcija, mēģinājums tendenciozi reformēt Latvijas izglītības sistēmu… Uzskaitījumu varētu turpināt vēl un vēl…

Diena, kad Kārlis bija Karlīna… Bez cilvēka skaidras apzināšanās, kuram dzimumam viņš pieder, nav iespējama personības identitāte. Cilvēka smadzenes ir biseksuālas. Ja agrā bērnībā Kārlim katru otro dienu liek būt Karlīnai, viņam zūd pamats zem kājām. Viņš kļūst viegli manipulējams. Viņam tiek iemācīta PAKLAUSĪBA, kas daudzu ideologu uztverē ir galvenais izglītības mērķis.

Šis ieraksts tika publicēts mēdiji ar birkām , , . Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s