Dz. Rasnačs. G. Rēders. 1:1

There is little or no mention of this document in the mainstream media and the general public has no idea what’s coming.

 

“Protams, ka konvencijas aizstāvjiem nav patīkami, ka nav izdevies panākt tās ratifikāciju klusi un tautai nemanot, – no tā arī ceļas visa pašreizējā ažiotāža.” 

Baiba Rudevska, Dr. iur.

 

Jāatzīst, ka līdz šim mana attieksme pret Gundaru Rēderu kopumā bija ļoti pozitīva. Žēl, ka vairs nav “Sastrēgumstundas”. Ne viens vien no šiem raidījumiem bija saturīgs, domu rosinošs (piem., par Grieķiju  –  šķiet, tas bija priekšpēdējais raidījums). Pirmais viņa paklupiens bija hard talk , ko viņam sarīkoja Gribauskaite, pilnībā pārņemot raidījuma vadību. Man toreiz likās, ka žurnālistu sasaista angļu valoda.

Pozitīvi jāvērtē fakts, ka turpmāk G. Rēders vairs necentās par katru cenu agresīvi uzbrukt raidījuma viesim. Varbūt kļūdos. Visus raidījumus nesmu redzējis.

Centīšos neatkārtot to, ko komentētāji jau pateikuši LSM.lv  . Pieļauju pat, ka pa daļai G.Rēders tā arī domāja, kā runāja. Patiešām, ja Stambulas konvencijas tekstu lasa kā avīzes ievadrakstu, tad nekas ārkārtējs acīs neduras. Atceros,ka bēnībā,izlasījis Kriminālkodeksu, es nekādi nespēju saprast, kāpēc gan juristam tik daudz jāmācās, lai kļūtu par tiesnesi. Pavisam nesaprotami likās, kāpēc vajadzīgi prokurori, advokāti, ekspertīzes…

Kādā lekcijā tieslietu doktore Baiba Rudevska žēlojās, ka viņa pusstundas laikā nespēs atbildēt uz jautājumiem, kas interesē šo auditoriju sakarā ar Stambulas konvenciju. Faktiski tie bija tie paši jautājumi, ar ko Rēders tirdīja Rasnaču. Pavirši raugoties, patiešām kauna lieta: jurists un tieslietu ministrs nespēj atbildēt uz tik “vienkāršiem” jautājumiem.

Taisnības labad  jāatzīst, ka raidījumā daudzkārt piesauktais “dzimtes”jeb gendera (gender) jēdziens nebūt nav ļaunprātīgs izdomājums. Pirmo reizi to lietoja psihologs Roberts Stollers 1968. gadā, cenšoties palīdzēt transseksuāļiem. Nav viņa vaina, ka vēlāk uz šā jēdziena pamata radās gendera ideoloģija.

Es personiski neesmu ne konvencijas aizstāvis, ne tās pretinieks. Protams, aizdomāties liek fakts, ka pirmo reizi dalībvalstīm juridiski saistošs dokuments (tā ratifikācijas gadījumā) tika pieņemts, valstīm nebalsojot. Varbūt turpmāk šis precendents kļūs par normu?

Jebkurā gadījumā gendera ideoloģija un citas “jaunās tendences ” pasaulē attīstās arī bez šīs konvencijas. Piemēra pēc: lielajās valstīs (ASV ,  Austrālija) jau šodien dažviet iespējams  lietot pretējam dzimumam paredzētas labierīcības, dušas telpas u.tml. Tas notiek pat atsevišķās skolās, neskatoties uz vecāku protestiem. Ir taču svēts pienākums  –  mainīt cilvēku domāšanu. Kad gan to darīt, ja ne bērnībā?

Pats par sevi saprotams, ka šis piemērs neskar lietas būtību. Silti iesaku visiem interesentiem iepazīties ar Baibas Rudevskas ekspertīzi.

Atgriezīšos pie G. Rēdera vadītā raidījuma. Zaudējis diskusijā ar ministru, žurnālists ķērās pie pēdējā salmiņa: atcerējās 18 gadus vecu notikumu. Rasnača sieva it kā situsi vīram ar rabarberiem. Atkal atsākās ilgstoša ministra pratināšana šajā sakarā. Lūk, kam žurnālists veltī dārgās raidlaika minūtes!

Arī es atcerējos jaunību. No skolas gadiem man palikusi amiņā kāda humoreska ar nosaukumu “About Arguments”:

Esiet personisks (be personal)!   Pat ja jūsu oponentam būs cimdi rokās, tie nekad nebūs dubļi, kas kļūs CIMDAINI.  Vienmēr notiek otrādi. A little mud always sticks. 

 

 

Šis ieraksts tika publicēts Bez kategorijas. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s