Būt apgarotam līķim?

“Sevī mītošā taisnīguma dēļ cilvēks arī mīl sevi.”   Igors Šuvajevs. “Filosofija kā dzīvesmāksla”, R., 2007., 32. lpp.

 

Pēc nedaudz mēnešiem varēsim svinēt augstāk minētās grāmatas iznākšanas 10 gadu jubileju. Šo gadu laikā man ne reizi vien ir gribējies par to uzrakstīt. Pareizāk sakot, uzrakstīt par dažām tajā skartajām tēmām, kas mani saistījušas un ietekmējušas visdziļāk. Tomēr cerēju vispirms iepazīties ar citu lasītāju domām. Ja var ticēt Google, tad veltīgi esmu gaidījis. Tāpēc turpmākajos ierakstos ceru laiku pa laikam atgriezties pie šīs grāmatas. Visiem, kas nopietni interesējas par dzīvesmākslu, silti iesaku izlasīt šo grāmatu.

Nekad neesmu līdz galam sapratis tādu fenomenu kā pašaizliedzība un tam dziedātās slavas dziesmas. Padomju skolā, klausoties par Aleksandru Matrosovu, Pavļiku Morozovu un viņiem līdzīgajiem, man kļuva nelabi… Nu labi, tā ir vēsture. Visvairāk šokē 21. gadsimts. Cilvēki apliek šahīda jostas un uzspridzinās, līdzi paņemot neskaitāmu    līdzcilvēku    un  bērnu dzīvības. “Augstākās idejas”, pārliecības, ticības triumfs?  “PAŠAIZLIEDZĪBA”?

Jāsaka, ka pat mātes attiecībās ar saviem augošajiem vai pat pieaugušajiem bērniem pārlieka pašaizliedzība liecina nevis par mīlestību, bet tās deficītu. Pirmām kārtām šīm mātēm trūkst “bāzes mīlestības”  –  pašmīlestības. Arī par pašmīlestību savā grāmatā raksta Igors Šuvajevs.

Pašmīlestības koncepts parasti tiek saistīts ar Aristoteli, taču pašmīlestībai ir sava  –  turklāt bagātīga  –  priekšvēsture. Sengrieķu pasaulē pašmīlestība netiek slēpta. Cilvēks mīl sevi, tas ir derīgi… Pašmīlestībā tiek iekļauts aprēķins. Taču vienlaikus šī pašmīlestība ir citu mīlestības pamats.

Homēra “Odisejā” Ahileja mīlestības objekts ir dzīve. Tā ir mīlestības, prieku un baudu dzīve, sava veida dolce vita . Dzīve bez priekiem un baudām nemaz nav dzīve, kā vēstīts Sofokla “Antigonē”: “Ja zudis dzīves prieks, / Tad zudis viss, tad neteikšu, ka dzīvs ir tas -/ Es tādu atzīstu par dzīvu mironi. Latviski tiek izmantots apzīmējums “dzīvs mironis”, savukārt Sofokls lieto izteicienu empsychos necros  –  iedzīvināts līķis. Šajā izteicienā ieskanas arī nozīme “iedvēseļots līķis”, latviski, sekojot tradīcijai, šādu cilvēku laikam var dēvēt par apgarotu līķi. KAS NEUZTUR PAŠMĪLESTĪBU, TAS IR APGAROTS LĪĶIS.           Pašmīlestības objekts ir nevis vienkārši dzīve, bet gan baudpilna, priekus mīloša dzīve. Šo pašmīlestību var izprast kā sevis mīlestību jeb, mūsdienīgi izsakoties, egoismu.

Antistens runā par pašrūpi. Rūpēs par sevi tiek nodrošināta dvēseles bagātība, tiek radīti dvēseles mūri. Uz jautājumu “Ko devusi filosofija?” Antistens var atbildēt, ka tās rezultāts ir spēja apieties ar sevi. Šī apiešanās ar sevi jeb paškomunikācija ietver arī draudzību ar sevi. Antistena filosofija ir sevis atbrīvošana. Antistens iestājas par pašatbrīvošanos, vēlāk viņš tiek dēvēts par Atbrīvotāju.

Arī Platona Sokrāts runā par pašiepazīšanu, pašrūpi, pašvaru un pašpalīdzību, tādējādi aplūkojot visdažādākos pašmīlestības aspektus. Sevis pārvarēšana nodrošina pašvaru un ļauj būt sevis valdniekam, novēršot kļūšanu par sevis tirānu. Svarīgāk ir nevis tikt pie varas, bet nodrošināt pašvaru.

Labbūtīgam cilvēkam, kā raksta Aristotelis, “piemīt sevis mīlestība, jo viņš sev kāro pašu skaistāko un augstākā mērā labo un kalpo tam, kas cilvēkā ir valdošais un noteicošais, un paklausa tam visās lietās.”  Mīlot valdošo un kalpojot tam, mīl pats sevi. Valdošais ir svarīgākā dvēseles “daļa” mūsos, kurai jāpārņem visas dzīvās būtnes vadīšana. Šī dvēseles “daļa” cilvēkā ir “sargeņģelis” jeb dieva dāvātais daimons. Vieta, ko ieņem vadošais ir akropole.

Ne jau katrs spēj realizēt pašmīlestību, jo ir cilvēki, kam SEVIS PAŠA, patības nemaz nav. Aktīvās psihoanalīzes veidotājs Vilhelms Štēkels (1869. – 1940.) šajā sakarā raksta par puscilvēkiem, kuri mudžēt mudž, un norāda, ka “pastāv neskaitāmi trešdaļas, ceturtdaļas un pat desmitdaļas cilvēki.”

(Igors Šuvajevs. “Filosofija kā dzīvesmāksla”, R., 30. – 47. lpp.)

Šis ieraksts tika publicēts dzīvesmāksla ar birkām . Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s