Veselība: būt, vai nebūt?

“PATIESĪBĀ JAU ĢIMENES ĀRSTA STREIKA VIENKĀRŠI NEVAR NEBŪT, JO TIK PAZEMOTA, IZNERROTA UN NOMĀKTA KĀ PRIMĀRĀ VESELĪBAS APRŪPE NAV NEVIENA NOZARE LATVIJĀ.”      PĒTERIS APINIS, ĀRSTU BIEDRĪBAS PREZIDENTS

 

Es, protams, nevaru zināt, ko tieši domāja dr. Sarmīte Veide, sakot, ka iepriekšējos gados politiķi daudz runājuši par veselību kā prioritāti, bet šogad to vairs nedara (“Krustpunktā”, 19.06.2017.), bet man viņas teiktais lika sarauties. Patiešām, pēdējos mēnešos veselības aprūpe bija kļuvusi par tādu kā “tabu” tēmu (ja neskaita pašu gada sākumu) un droši vien tāda arī paliktu, jo veselības aprūpe būtu viens no galvenajiem  kompensējošajiem mehānismiem sākotnējai “nodokļu reformai”. Bet negaidīti koalīcija vienojās, ka līdz 2020. gadam veselībai tiks atvēlēti 4% no IKP. Savā laikā “Vienotība” solīja šos 4% jau līdz 2014. gadam.

Kārtējais tukšais solījums radīja sprādzienbīstamu situāciju mediķu sabiedrībā. Runājot kāda eksperta vārdiem, “sabiedrībai vajadzēja vismaz pasviest kaulu”. Trūkstošo 749 miljonu vietā tika sarūpēti 80 miljoni eiro, paaugstinot “sociālo nodokli” par vienu procentu.

Līdz šim publiskajā telpā visaktīvāk tika apspriests LB veselības apdrošināšānas modelis. Tāpēc iepazinos ar vairākām šim modelim veltītām publikācijām. Man pašam daudz ko izprast  –  un ne tikai attiecībā uz šo konkrēto modeli !  –  palīdzēja Latvijas Ārstu biedrības prezidenta Pētera Apiņa raksts “Par murgaino Latvijas bankas veselības apdrošināšanas modeli un ilūzijām medicīnā” (08.09.2016.), kas publicēts gan autora blogā nra.lv , gan ārstu biedrības mājaslapā.

Ceru, ka autors neņems man ļaunā pāris citātus no šī raksta (visi izcēlumi mani).

PIRMAIS CITĀTS: “Gan Latvijas banka saviem darbiniekiem, gan lielākās pašvaldības, gan Saeima,gan ministrijas saviem politiskajiem darboņiem un darbiniekiem iegādājas veselības polises par nodokļu maksātāju naudu. Tātad  –  tantei Bauskā jāmaksā visas pacientu iemaksas un līdzmaksājumi, bet Saeimas deputātiem šos izdevumus sedz polise. Veselības apdrošināšana Valsts bankas ierēdņu, Saeimas deputātu un ministriju lielierēdņu izpratnē ir tāds stāvoklis, kad par nodokļu maksātāju naudu ir nopirkta reālija  –  daži ir līdzvērtīgāki par citiem. LIELAJIEM ČIEKURIEM PAR BUDŽETA LĪDZEKĻIEM IR NOPIRKTA POLISE, KURĀ VISS IR IEKĻAUTS (ALL INCLUDED). Mēdz būt arī citādas polises, kurās iekļauts ir ļoti maz veselības pakalpojumu apjoma (almost nothing is included).

OTRS CITĀTS: “Valstij patiesībā ir tikai divi uzdevumi  –  lai iedzīvotāji dzīvo ilgāk un kvalitatīvāk. Latvija šobrīd ir izvēlējusies ceļu  –  lai tie cilvēki ātrāk mirst nost, līdzekļus tērējot relatīvi apšaubāmām kvalitātēm  –  jaunam VID namam, jauniem elektriskajiem vilcieniem, Parex bankas glābšanai, vecām bruņumašīnām, riska kapitāla atbalstīšanai utt.”

Ja veselībai netiek atvēlēts tai nepieciešamais finansējums, tad nevar būt arī pašas veselības. Tas nu ir skaidrs. Un tomēr  –  pēdējā laikā politiķu teiktajā pa brīdim ieskanas kāda nots, kas vieš kaut nelielu optimismu.

Finanšu ministre pieļauj progresīvā nodokļa ieviešanu. Vēl asāk par to iestājas opozīcija, vienlaikus kritizējot solidaritātes nodokļa atcelšanu,ko novērtē kā 50 miljonu zaudējumu valsts budžetam ik gadus.

Nejauši uzdūros kādai intervijai šā gada sākumā, kurā veselības ministre jautāta,vai viņa neuzskata Latvijas simtgades svinēšanai atvēlētos 60 miljonus eiro (salīdzinājumam: Somija šim mērķim tērē tikai 19 miljonus) par  nesamērīgu tēriņu iepretī skopajam veselības budžetam, atbild, ka viņa domā par šo problēmu.

Varbūt saprāts uzvarēs, un šie 60 miljoni tiks koriģēti?

Arī tik nabadzīgā valstī kā Latvija veselībai nepieciešamo naudu ir iespējams atrast. Vajag tikai gribēt.

P. S.   Man vienu nedēļu nācās nodzīvot ārpus Latvijas ar minimālu informāciju par notikumiem Latvijā. Vakar atgriezos. Esmu pārsteigts: izskatās, ka Latvijā tomēr būs progresīvais ienākumu nodoklis…    Pensionāri sašutuši sakarā ar neapliekamo minimumu…   Pirmdien sāksies ģimenes ārstu streiks…   Pagaidām nemēģināšu to visu analizēt. Izteikšu savu subjektīvo viedokli tikai vienā jautājumā  –  par t. s. e-veselību. Manuprāt, vislielākā kļūda būtu mēģināt reaminēt 11,5 miljonus eiro vērto brāķi, par kuru daudzi lietpratēji izteikušies, ka daudz lētāk un lietderīgāk būtu radīt kaut ko jaunu. No pacienta datu un tiesību aizsardzības viedokļa šī “brāķa” lietošana būtu katastrofa… Bez ārsta noslēpuma nav ārsta. Bez ārsta  –  nav medicīnas.

Šis ieraksts tika publicēts Bez kategorijas. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s