Mans Ošo

“RŪPĒJIES PAR SEVI !   Neviens nevar nerūpēties par sevi. Visas reliģijas uzskata, ka jārūpējas par citiem. Bet kāpēc? Lai palīdzētu citiem.

Rūpēties par sevi ir dabiski. Jā, varbūt kādreiz tu būsi prieka pārpilns un varēsi dalīties ar citiem. Bet šobrīd visbiežāk nelaimīgi cilvēki palīdz citiem nelaimīgiem cilvēkiem un aklie ved citus, kuri aŗī ir akli. Kādu reālu palīdzību viņi var sniegt?

Kādā sākumskolā skolotāja teica saviem audzēkņiem: “Vismaz reizi nedēļā jums ir jāizdara kāds labs darbs.” Audzēkņi jautāja: “Lūdzu paskaidrojiet, kas ir “labs darbs”! Sekoja atbilde: “Piemēram, palīdziet vecai aklai sievietei tikt pāri ceļam.”

Nākošajā nedēļā skolotāja jautāja, kādus labus darbus audzēkņi ir izdarījuši. Trīs zēni viens pēc otra izstāstīja, ka viņi darījuši precīzi tā, kā skolotāja ieteikusi. Viņa bija neizpratnē: “Kur jūs ņēmāt tik daudz aklu sieviešu?” Trešais zēns atbildēja: “Jūs nesaprotat. Tā bija viena un tā pati sieviete. Tas bija grūts uzdevums. Viņa pretojās, kliedza, sita mūs, bet mēs cieši apņēmāmies izdarīt labu darbu  –  dabūt viņu pāri ceļam. Kaut arī apkārt bija sapulcējies cilvēku pūlis, kas mūs nosodīja, lamāja, protestēja. Mēs atbildējām: “Neuztraucieties! Mēs pārvedīsim viņu otrā pusē.”

Cilvēkiem saka: palīdziet viens otram. Bet viņos valda iekšējs tukšums.

Ko darīt?

Pats galvenais:

Mīliet sevi tik totāli, lai šī mīlestība izietu no krastiem un aizsniegtu citus. Es neesmu pret to, lai dalītos, bet es absolūti esmu pret altruismu. Es esmu par to,lai dalītos,bet iesākumā tev ir jābūt, ar ko dalīties; un tad tu neko nedari pienākuma pēc.

Visa mana mācība:

Cilvēkam ir jābūt tik laimīgam, tik apmierinātam, lai šajā apmierinātības stāvoklī viņš sāktu dalīties, jo viņš ir pāri malām plūstošs. Viņš ir kā lietus mākonis, kas alkst veldzēt izkaltušo zemi. Ja indivīds ir prieka, svētlaimes, gaismas pilns, viņš dalīsies ar citiem. Atdot kaut ko citam sagādā vairāk prieka, nekā saņemt.

Bet visa šī struktūra ir jāmaina. Ļaudīm nedrīkst teikt: esiet altruistiski. Viņi ir nelaimīgi, viņi ir akli, viņi ir palaiduši garām savu dzīvi. Ko viņi var izdarīt? Viņi var dot citiem tikai to, kas ir viņiem pašiem: ciešanas, mokas, trauksmi  –  katram, kas nonāks ar viņiem kontaktā. Tas tad nu arī ir altruisms. Nē, es gribētu, lai katrs rūpējas tikai par sevi.

Dzīvei ir jābūt dejai. Dzīvei ir jābūt mūzikai. Tad tu vari dalīties ar citiem.Tad tev nāksies dalīties. Tāpēc, ka tas ir viens no fundamentālajiem esamības likumiem  –  jo vairāk tu dalies savā svētlaimē, jo lielāka tā kļūst.    …Bet es mācu rūpēties par sevi.”

TĀ RUNĀJA OŠO.

Manā priekšā ir Ošo “Noslēpumu grāmatas” četri sējumi (kopā apmēram 2000 lpp.), kuros katrā lappusē ir mani pasvītrojumi, izcēlumi, piezīmes ar dažādu krāsu zīmuļiem.

Tas bija neaizmirstamais 2000. gads. Man toreiz likās, ka esmu sasniedzis tādu gara, sirds un prāta briedumu, ka mani vairs negaida pilnīgi jaunas dimensijas un perspektīvas manā pasaules izjūtā. “Noslēpumu grāmata” to satricināja līdz pašiem pamatiem.

Ošo ir teicis, ka cilvēki pārsvarā ir vienaldzīgi pret viņa vārdiem  –  viņi tikai klausās viņa balsī. Interesanti, cik daudz cilvēku visā pasaulē ir izstudējuši “Noslēpumu grāmatu” no sākuma līdz beigām. Jautāju tādēļ, ka mēdijos satopos ne tikai ar ļaunu, bet arī pavisam muļķīgu Ošo kritiku. Manuprāt, ļoti maz ir to, kas zina, kas patiesībā bija un ir Ošo.

Jāatzīstas, ka Ošo man sagādāja arī lielu vilšanos. Pēc “Noslēpumu grāmatas” sadabūju vēl kādas 30 viņa grāmatas. Vairākas bija interesantas, pārējās  –  vai nu garlaikoja, vai arī radīja pilnīgu vilšanās sajūtu. Tikai četrās es patiešām atpazinu “Noslēpumu grāmatas” Ošo.

Šis ieraksts tika publicēts Bez kategorijas. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s