Ē. Fromms: dzīvesmāksla un veselība

THERE IS AN IMPORTANT DIFFERENCE BETWEEN INDIVIDUAL AND SOCIAL MENTAL ILLNESS WHICH SUGGESTS A DIFFERENTIATION BETWEEN TWO CONCEPTS:  THAT OF DEFECT, AND THAT OF NEUROSIS … (ERICH FROMM  “THE SANE SOCIETY”)

 

Ērihs Fromms ir saņēmis daudz kritikas par to, ka viņš nekur nav skaidri, izsmeļoši un viennozīmīgi definējis, kas ir iekšējā produktivitāte (inner productiveness), produktīvs raksturs utt. Pieļauju, ka Fromms to darīja apzināti.

Kāds smalks Fromma interprets īsumā šādi komentē šo jēdzienu: “Tas ir Fromma termins. Tas nav saistīts ar ražošanu. Tas nozīmē tikai to, spēj vai nespēj cilvēks saglabāt sevi kā personību, saglabāt savu patību.

Pēc manas sujektīvās izpratnes un it sevišķi šī ieraksta kontekstā es to saistītu ar dzīvesmākslu.

Interesanti atzīmēt, ka latviski izdotajā rakstu krājumā “Bēgšana no brīvības?” grāmata “Cilvēks pats sev” (Man for Himself) raksturota kā DZĪVESMĀKSLAS izstrāde. Grāmatā “Cilvēks pats sev” Fromms pirmo reizi lieto jēdzienu “produktivitāte”. Agrāk tā vietā tika lietots jēdziens “spontanitāte”.

Nereti šai dzīvesmākslai ceļā stājas slimība. Par to Fromms raksta grāmatā “Cilvēks pats sev”. Fragmentus no šīs grāmatas pārstāstu tuvu tekstam, jo precīzs laviskojums šā ieraksta formātā grūti realizējams; autors pastāvīgi pievēršas blakus tēmām, savām pulikācijām zinātniskos žurnālos utt.

Droši vien nav cita fenomena, kas tik skaidri demonstrētu cilvēka neveiksmju  rezultātus ceļā uz produktīvu un mērķtiecīgu dzīvi kā neiroze. Katras neirozes pamatā ir cilvēka iedzimto spēju KONFLIKTS ar tiem spēkiem, kas traucē to attīstībai.

Tomēr minētais KONFLIKTS ne vienmēr noved pie neirozes. Ja tā būtu, tad mums gandrīz visus cilvēkus nāktos uzskatīt par neirotiķiem. Kas tādā gadījumā ir tie īpašie apstākļi, kas noved pie neirozes attīstības? Piemēram, ir bērni, kam brīvības un oriģinalitātes izjūta ir daudz spēcīgāk attīstīta kā vidusmēra cilvēkam. Bērns cīnās par brīvību kļūt par to, kas viņš potenciāli jau ir. Un parasti zaudē šajā cīņā, jo nespēj pārvarēt vecāku, sociālo un anonīmo autoritāti, kas stājas viņam pretī. Šis tad arī ir viens no ceļiem uz neirozi.

Tomēr tā vietā, lai uzskaitītu dažādus neirozes cēloņus, uzstādīsim jautājumu savādāk. Kas tie ir par apstākļiem, kas neļauj cilvēkam salimt ar neirozi, lai gan tam ir visi priekšnoteikumi, un personības izaugsme ir apstājusies ļoti zemā līmenī? Lieta tāda, ka viņš atbilst kādam noteiktam standartam, kurā iekļaujas liela iedzīvotāju daļa. Šeit jārunā par sociāli determinētu defektu, kas arī pasargā cilvēku no neirozes, jo tas viņam ir kopējs ar lielu daļu iedzīvotāju. Lai arī nav ideālu, augstāku pārdzīvojumu, patiesas laimes izjūtas, indivīds nekad nejūtas kā izstumtais. Patiesībā defekts var iekļūt tikumu rangā, un indivīds jūtas it kā pacelts uz pjedestāla, viņš izjūt pastiprinātu veiksmes sajūtu.

Šodien mēs varam sastapt cilvēku,  kurš izturas un jūtas kā automāts. Mēs atklājam, ka viņš nekad neko neuzskata par patiesi savu. Arī pats sevi viņš izjūt kā tādu, kādam pēc vipārpieņemtā uzskata  viņam jābūt. Par tādu cilvēku var teikt sekojošo. Pirmkārt, viņš cieš no defekta. Otrkārt, šis defekts parasti nav izārstējams. Treškārt, tas var pasargāt no neirozes. Turpretī neiroze vienmēr nebūt nav personības gals. Dažreiz to izdodas izārstēt. Nereti radošas personības ir produktīvas par spīti neirozei.

Interesentiem varu ieteikt uzspiest uz saiti “aprīlis (2010.)” šā ieraksta labajā pusē un izlasīt manu rakstu “Bailes”, kurā atreferēta akadēmiķa Andra Buiķa saruna ar pazīstamo bērnu ārstu Pēteri Kļavu. Izrādās tikai 3% cilvēku ir dziļāka interese par savu iekšējo pasauli. Vēl apmēram 15% ir noturīga interese par naudu. Pārējiem nav nekādu SAVU interešu, vispār nav nekā patiesi SAVA.

Nesteigsimies ar secinājumiem. Kādā no nākamajiem ierakstiem es turpināšu šo tēmu. Nāks laiks  –  nāks padoms.

Šis ieraksts tika publicēts dzīvesmāksla ar birkām , , , , , . Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s