Banku nedienas. “Atņemšanas ekonomika”

“ES NERUNĀŠU PAR TĀDIEM MĒRĶIEM, KĀ, PIEMĒRAM, KA MUMS NO 53% NEREZIDENTU NOGULDĪJUMU BŪTU JĀNONĀK LĪDZ 25%. ES ESMU DZIRDĒJUSI ŠĀDAS IDEJAS, BET IR LIELISKI PIEMĒRI KĀ CITAS VALSTIS  –  LUKSEMBURGA, ŠVEICE  –  VEIKSMĪGI STRĀDĀ AR VĒL LIELĀKU NEREZIDENTU NOGULDĪJUMU ĪPATSVARU.”     DANA REIZNIECE – OZOLA    (LAT.GRANI.LV, 15.O4. 2016.)

 

Esmu patiesi laimīgs, ka man izdevās sameklēt šo ministres izteikumu. Tas nozīmē, ka man nav jāņem palīgā Aleksandrs Kiršteins un citi analītiķi, lai izskaidrotu, ka nerezidents ir tikpat cienījams banku klients kā visi pārējie. It sevišķi, ja uzskatām, ka Latvijai jābūt reģiona finansu centram.

Nu labi. To finanšu ministre teica gandrīz pirms diviem gadiem. Bet, lūk, ko viņa saka TV3 (man kaut kā laimējās ierakstīt diktofonā) šogad, pašā ABLV bankas likvidēšanas priekšvakarā: “ABLV problēmas radās ne jau likviditātes dēļ (banka ir vērtīga, tai ir ļoti vētīgi vērtspapīri  –  tai skaitā), bet reputācijas dēļ. Šādas situācijas NEVIENAI CITAI     Latvijas bankai nav. Mēs regulāri novērojam, kādas ir naudas plūsmas, kādas ir klientu struktūras izmaiņas. Šobrīd nekas neliecina, ka būtu kāds būtisks risks arī KĀDĀ NO  PĀRĒJĀM bankām.

Tiesa, ministre sākusi publiskajā telpā propogandēt kādu fantastisku ideju. Lūk, kā to komentē Māris Krautmanis: “Amerikāņi bez ceremonijām iznīcina Latvijas trešo lielāko banku, bet mūsu vadoņi klanās, bučo viņiem rokas un piesola tuvākajos gados paši parūpēties par asiņu nolaišanu komercbanku konkurētspējai. Finanšu ministre uzskata, ka āvalstu klientu apkalpošanas bizness banku sektorā DAŽU GADU LAIKĀ jāsamazina uz pusi. Diez vai savos šaha mačos viņa viņa piekristu, ka pretiniekam pirms spēles uz galdiņa ir divreiz vairāk torņu, zirgu un laidņu, bet pie banku konkurences cīņas viņa pat ar entuziasmu ķersies klāt Latvijas pozīcijas vājināšanai.” (Māris Krautmanis. “Latviešiem nebūs baņķieriem būt.”  –  nra.lv , 28.02.2018.).

Jāatzīst, ka es autora vietā nebūtu tik kategorisks.Dažu gadu laikā samazināt nerezidentu biznesu no 40% līdz 20%  –  tā ir pārsteidzoša, bet ne iracionāla ideja. Tāda tā kļūst, kad visām bankām tiek uzdots DAŽU MĒNEŠU laikā samazināt ārvalstu klientu īpatsvaru līdz 5% (PIECIEM PROCENTIEM  !  ).

Mani pārsteidza Pētera Putniņa izteikums š. g. 22. martā “Latvijas avīzei”: “Drošības policija pārbaudīs, vai sankciju pret Ziemeļkoreju pārkāpumi 2017. gadā tiešām notikuši. Nesteigsimies ar secinājumiem.” Tātad arī šajā punktā vēl tikai tiks meklēti PIERĀDĪJUMI.

Grūti gan iedomāties, ka Luksemburgas tiesa būtu atcēlusi regulatora lēmumu par ABLV bankas filiāles (meitas uzņēmuma) likvidāciju un atļāvusi to pārdot, ja tiešām 2017.gadā būtu notikuši ABLV bankas sankciju pret Ziemeļkoreju pārkāpumi.

Pierādījumi. Pierādījumi. Pierādījumi. Par to trūkumu daudz runā banku skandālam veltītais TV raidījums “Tieša runa”:

Guntis Bojārs: “Par faktiem! Par faktiem! Par faktiem!  Stāsts par ABLV banku. Atgādinām šo ASV oficiālas iestādes citātu: “ABLV banka līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļošanu (..)” Jēkabs Straume: “Uz doto brīdi no ASV puses nekādi pierādījumi nav piestādīti, un šeit faktiski ir tikai tukšas runas.”  Guntis Bojārs:  “Amerikāņi nodarbojas ar tukšu runu izplatīšanu?  (..)     Premjera kungs, ja mēs runājam par nomelnošanu…  Jūs iepriekš minējāt, ka finanšu ministre ir adekvāti teikusi, ka Guseļņikova izteikumi ir Latvijas nomelnošana. Vai šī amerikāņu publiski izplatītā informācija nav Latvijas nomelnošana? VAI AMERIKĀŅI NEBŪTU PELNĪJUŠI NOTU PAR TO ?”

Redzu, ka no šā ieraksta iznācis tāds kā citātu savirknējums. Te ir sava loģika, jo šis ieraksts nav lietpratēja viedoklis, bet parasta bezgala apjukuša un sarūgtināta interneta lietotāja piezīmes.

Nu, ja jau   –  tad jau!  Vēl daži citāti.

Aleksandrs Kiršteins: “Mums ir tendence pārtaisīt bankas, uzskatot, ka katrai bankai ir milzīgs slepenais dienests. Vai banka kļūst par CIP, SAB u.tml. aizvietotāju bez attiecīgiem resursiem?”

Vēlreiz Māris Krautmanis: “ABLV tika vainota naudas atmazgāšanā, bet ABLV instrumentu kastītē bija tikai veļas dēlītis un bļodiņa, kāmēr lielajās netīrās naudas mazgātavās dienu un nakti nerimst griezties veļas mašīnas, kas mazgā ieroču, azartspēļu un narkotiku naudu.

Vjačeslavs Dombrovskis: “Mīnus rūpniecība. Tad mīnus tranzīts. Tagad mīnus finanšu sektors. (..)    Sekas: katru dienu mūs paliek par 30 cilvēkiem mazāk jeb mīnus viens cilvēks stundā.”                (“Atņemšanas ekonomika”)

Šis ieraksts tika publicēts Bez kategorijas. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s