Koki un cilvēka psihiskā enerģija

Koki, tikai jūsu dēļ es dzīvoju šajā pasaulē.     Boriss Pasternaks

 

Pēc “Trīs izdegšanas stadiju” uzrakstīšanas gribēju dot ieskatu “izdegšanas sindroma profilaksē. Ar nelielu aizkavēšanos mēģināšu to izdarīt šajā ierakstā.

Ir būtiski, ka izdegšanu ne jau vienmēr rada ekstremāli ārējie apstākļi (pārslodze u.tml). Šķiet, ka vismaz 90% gadījumu cilvēks pats var daudz ko darīt lietas labā. Interesanti, ka izdegšanas pirmajā stadijā, ko raksturo garlaicība un tukšums dvēselē, daļa cilvēku atrodas gandrīz vai kopš piedzimšanas. Tajā pašā laikā ārēji šķietami neveiksminieki, kā mēdz teikt, “elpo ar pilnu krūti”, bauda dzīvi, ir laimīgi.

Es nemēģināšu uzskaitīt un analizēt daudzos iespējamos profilakses pasākumus  –  iznāktu bieza grāmata. Tāpat jau interesentiem ir pieejama plaša literatūra par šo tēmu. Cik varu spriest, tajā nereti tomēr iztrūkst būtiskākie momenti un akcenti.

Parunāsim par kokiem!

Viens no Ēriha Fromma pirmsnāves novēlējumiem bija: “Ne tikai skatīties uz koku, bet arī redzēt koku.”

Darīsim tā!

Un koki nesavtīgi dalīsies ar mums neizmērojamajā enerģijā, ko tie guvuši no Zemes un Saules.

Ģeniālais Prentiss Milfords grāmatā “Nemirstības rītausmā” rakstīja: “Laimīgs ir cilvēks, kas mīl kokus  –  lielus, brīvus, savvaļā augošus…  Mēs ieelpojam emanāciju, kas nemitīgi strāvo no kokiem. Tā dziedē un atjauno. Tā ir dzīvinošāka par gaisu. Tas ir psihisks spēks, kas izplūst no visa dzīvā. Laimīgs ir cilvēks, kas mīl kokus kā sev līdzīgus, apzinoties to ne ar ko neatsveramo vērtību, ko koki mums dāvā.”

Kokus bezgalīgi mīlēja arī energoterapeits profesors Leonīds Grimaks. Šī ieraksta atlikušajā daļā atļaušos izmantot dažas viņa atziņas.

Jau senie jogi uzlūkoja kokus pirmām kartām kā enerģijas rezervuāru, ko tie uzņem no apkārtējās vides un akumulē sevī. Būtiska energoakumulējoša funkcija piemīt pat istabas pundurkociņiem. Tieši šī īpašība ir pamatā to kultivēšanai Japānā. Pusstundas ilga saskarsme ar tiem var dot cilvēkam vērā ņemamu enerģijas lādiņu. Rezultāts ir sevišķi labs, ja enerģētiskā bagātināšanās tiek savienota ar atslābināšanos līdz pilnīga miera stāvoklim. Pagātnes gudrie uzskatīja, ka ar kokiem var sarunāties, dot tiem kādu pamudinājumu vai izteikt lūgumu. (Interesanti, ka to pašu š.g. 15.novembrī Latvijas radioraidījumā “Kā labāk dzīvot” apgalvoja Gaujas Nacionālā parka ilggadējais inspektors Māris Mītrēvics: “AR KOKIEM VAR SARUNĀTIES.)   Viņi uzskatīja, ka ziedputekšņos nosēžas prānas kristāli,bet, ziedlapiņām nobirstot, pašas debesis nolaižas uz Zemes. Ja tā nebūtu, tad izzustu puse no Zemes dzīvotspējas.

Dažādu koku enerģētiskā iedarbība ir atkarīga no vietas, kur tie aug. Piemēram, Ukrainā bieži vien ļoti enerģetizējoši iedarbojas kastaņas. Svarīgi arī, kur dzimis attiecīgais cilvēks, un kādā energoapmaiņas sistēmā viņš bijis iekļauts kopš bērnības.

Gandrīz visur pasaulē milzīgu enerģētisko atbalstu spēj sniegt ozols. Ne par velti Senajā Romā ozollapu vaiņags tika uzskatīts par varas simbolu.

Šodien daudzi speciālisti rekomendē atrašanos mežā vai parkā izmantot, lai uzlādētos ar bioenerģiju no koka. Koku nepieciešams labi apskatīt, apiet  tam apkārt, it kā iepazīties ar to, sajust draudzīgumu pret to. Pēc tam, nostājoties ar muguru pret koku, iztēloties, ka jūs saplūstat ar to. Nepieciešams sajust, ka tu esi šis koks, kas piedalās mūzīgajā enerģijas apmaiņā. Cilvēks sevī sāk sajust enerģētiskās plūsmas no Zemes (koka saknēm) pretī Saulei un no Saules (koka galotnes) pretējā virzienā.

Interesanti atzīmēt, ka senatnē daudzās valstīs par cietsirdīgu attieksmi pret koku draudēja bargs sods. Tā piemēram, pēc seno ģermāņu likumiem, katru, kurš bija uzdrošinājies nolobīt mizu dzīvam kokam, sagaidīja nāvessods. Cilvēka dzīvi par koka dzīvi!

Šis ieraksts tika publicēts dzīvesmāksla ar birkām , , , , . Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

4 Responses to Koki un cilvēka psihiskā enerģija

  1. sarkanakmens saka:

    Interesanta doma. Izdegšana tiešām ir problēma un no tās grūti ir tikt vaļā.

  2. zakat14 saka:

    Paldies par komentāru. Manuprāt, problēma ir arī sabiedrības un ārstu
    attieksmē pret “izdegšanas sindromu”. Ja pagājušajā gadā visā Latvijā
    šādu diagnozi arodārsti noteica tikai 10 cilvēkiem, tad diez vai varam cerēt uz
    savlaicīgu palīdzību tiem, kas cieš no šī “sindroma”.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s